Bētakoronavīrusi

Bētakoronavīrusi ir viena no koronavīrusu dzimtas ortokoronavīrusu apakšdzimtas četrām ģintīm.

Bētakoronavīrusa SARS-CoV-2 uzbūve.

Tie ir RNS vīrusi, kas parasti izraisa dzīvnieku infekcijas, bet atsevišķi bētakoronavīrusi spēj inficēt arī cilvēkus, izraisot SARS (2002—2003), MERS (2012—2015) un COVID-19 (kopš 2019) epidēmijas.

Klasifikācija

Ir atklātas piecas bētakoronavīrusu apakšģintis jeb līnijas:

• embekovīrusu apakšdzimta (A līnija), kurai pieder HCoV-OC43 vīrusu sugas, kas spēj inficēt cilvēkus. 2005. gadā Ķīnā atklāta arī HCoV-HKU1 vīrusu suga;
• sarbekovīrusu apakšdzimta (B līnija), kurai pieder SARS-CoV un SARS-CoV-2 vīrusu sugas, kas spēj inficēt cilvēkus;
• merbekovīrusu apakšdzimta (C līnija), kurai pieder MERS-CoV vīrusu sugas, kas spēj inficēt cilvēkus;
• nobekovīrusu apakšdzimta (D līnija), kurai pieder Rousettus ģints sikspārņu HKU9 (BtCoV-HKU9) vīrusu suga, kas atklāta Ķīnā 2011. gadā;
• hibekovīrusu apakšdzimta, kurai pieder sikspārņu Hp-bētakoronavīrusu vīrusu suga (Bat Hp-betacoronavirus Zhejiang2013), kas atklāta Ķīnā 2013. gadā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bētakoronavīrusi.