Mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis

Mākslinieciskās jeb tēlainās izteiksmes līdzeklis ir īpaši izvēlēti vārdi un vārdu savienojumi folklorā un literāros darbos, kas rada valodas izteiksmīgumu un tēlainību. Tas ir līdzeklis, ar ko kāda literāra darba autors bagātina tekstā atveidoto notikumu tēlojumu un piešķir tam dzejiskumu.

Mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu veidi un raksturojums

Metafora

Metafora — pārnesums uz līdzības pamata (piemēram: „zilo debesu kalns”).

Epitets

Epitets — apzīmētājs, kas tēlaini raksturo kādu priekšmetu vai parādību (piemēram: „bāliņam zelta zirgi, dimantiņa pakaviņi”).

Oksimorons

Oksimorons — epitets, kas ir pretstatīts apzīmējamam vārdam (piemēram: „vissaldākās mokas”).

Personifikācija

Personifikācija — cilvēkam piemītošas īpašības pārnesums uz priekšmetu, dabas parādību vai dzīvnieku (piemēram: „...un tad iznāca no birzes vējš ar garu, sirmu bārdu”).

Salīdzinājums

Salīdzinājums — divu parādību saistījums, satuvinājums, kas balstīts uz to līdzību (piemēram: „kā zvaigznes zilā naktī krīt, tā manas dienas krīt”).

Paralēlisms

Paralēlisms — blakus tēlotas divas ainas (dabas un cilvēka dzīves tēlojums), kurās uzsvērta abu līdzība vai atšķirība (piemēram, „tek upīte riņķodama, iet meitiņa dziedādam'”).

Alegorija

Alegorija — pārnestas nozīmes lietošana cita tēla vietā (piemēram, „kalējs kala debesīs, ogles bira Daugavā”).

Metonīmija

Metonīmija — tēlains atgādinājums, kurā uz abpusējas līdzības pamata kāds jēdziens aizstāj citu (piemēram, „abra mani pabaroja”).

Sinekdoha

Sinekdoha — metonīmijas paveids, veselā vietā nosaukta daļa, daudzskaitļa vietā — vienskaitlis un otrādi (piemēram, „vasaras vidiņā, ēdu saldu zemenīti”).

Simbols

Simbols — tēls, kas nosacīti pārstāv kādu ideju (piemēram, Antiņš, Lāčplēsis, zilā ilgu puķe).

Ironija

Ironija — pozitīvas nozīmes vārda lietojums pretējā — negatīvā nozīmē (piemēram, „tikusi māte, tikusi meita, pele lēca pūrā, nolauza kaklu”).

Hiperbola

Hiperbola — kādas parādības pārspīlēts tēlojums (piemēram, „man bij viena sila bite, kā pelīte pirmu pienu”).

Perifrāze

Perifrāze — priekšmeta vai parādības nosaukuma aizstāšana ar aprakstošu tēlu (piemēram, „laiks bij man gulēt iet, baltu smilšu kalniņā”).

Paradokss

Paradokss — izteikums, kas krasi atšķiras no vispārpieņemtā uzskata un kas ir pretrunā ar veselo saprātu (piemēram, „apiet apkārt jūrai”).